Dziedniecības biedrība “ISA – Dvēseles Ceļvedis”
Dziedniecības biedrība “ISA – Dvēseles Ceļvedis” tika dibināta no dziļas vajadzības radīt drošu, apzinātu un strukturētu telpu, kur dziedniecība nav haotisks meklējums, bet atbildīgs, ētisks un jēgpilns ceļš cilvēka dvēseles, apziņas un enerģijas līdzsvarošanai.
Mūsdienu pasaulē cilvēki arvien biežāk jūtas noguruši, atsvešināti no sevis, zaudējuši saikni ar savu ķermeni un iekšējo balsi. Informācijas pārbagātībā trūkst patiesas klātbūtnes, dziļuma un uzticamas vadības. Tieši šī plaisa starp cilvēka iekšējo vajadzību un pieejamo atbalstu radīja nepieciešamību pēc biedrības, kas apvieno zināšanas, pieredzi, sirds gudrību un skaidru atbildību un brīvu izvēli.
Biedrība tika izveidota, lai:
-
apvienotu profesionālus dziedniekus, praktiķus un skolotājus vienotā vērtību laukā,
-
nodrošinātu kvalitatīvu, ētisku un apzinātu dziedniecības praksi,
-
radītu vidi, kur cilvēks tiek uztverts kā veselums – nevis simptoms vai diagnoze,
-
sniegtu cilvēkiem instrumentus sevis izzināšanai, dziedināšanai un izaugsmei,
-
nodotu zināšanas tālāk caur praktiskiem kursiem, semināriem un pieredzes procesiem.
“ISA – Dvēseles Ceļvedis” nav tikai biedrība – tā ir kopiena un ceļš, kur katrs cilvēks tiek aicināts atgriezties pie savas patiesās būtības, iemācīties dzirdēt sevi un dzīvot saskaņā ar savu iekšējo ritmu.
Biedrības darbība balstās pārliecībā, ka dziedniecība nav privilēģija izredzētajiem, bet atbildība tiem, kuri ir gatavi strādāt tīri, godīgi un ar cieņu pret cilvēka dvēseli. Tieši tāpēc biedrība apvieno dažādas dziedniecības metodes vienotā, strukturētā sistēmā, kur galvenais ir cilvēka labklājība un iekšējais līdzsvars.
Mēs radījām šo biedrību, jo pasaulei ir nepieciešama telpa, kur dziedināšana notiek ar skaidrību, mīlestību un apzinātību, nevis caur bailēm vai ilūzijām. Tā ir vieta tiem, kuri meklē patiesu atbalstu, dziļu transformāciju un ceļu atpakaļ pie sevis.
Cilvēks sastāv no redzamā un neredzamā – no gaismas un ēnas, no labā un ļaunā.
Daudzi izcili zinātnieki vairs nešaubās – visefektīvāk psihes līdzsvaru un šūnu, orgānu vitalitāti var uzlabot, tieši sakārtojot enerģētiku. Šīm sistēmām – fiziskajam ķermenim, psihei un enerģētiskajam laukam – jāstrādā vienotā harmonijā. Vienas sistēmas disbalanss atstāj ietekmi uz pārējām.
Cilvēks nav tikai miesa. Ar smalko ķermeni mēs atnākam uz šo pasauli, dzīvojam un ar to arī aiziedam. Diemžēl dzīves laikā šo ķermeni bojājam – ar nevajadzīgām lietām, ar toksiskām domām, ar pārdzīvojumiem, kas netiek transformēti.
Cilvēks ir daudzkanālu bioenerģētiska informatīva sistēma. Ar savām domām – it īpaši negatīvām – mēs spējam ietekmēt ne tikai sevi, bet arī citus. Šī ietekme uz fizisko ķermeni katram izpaužas citādi – divi cilvēki var slimot ar vienu un to pašu slimību, bet dziedināšanās process katram būs atšķirīgs. Tāpēc dziedināšana vienmēr ir individuāls ceļš.
Taču – viss, ko piedzīvojam, ir pieredze. Arī sāpīga, arī smaga – tā nāk, lai mēs mācītos. Mēs kļūdāmies, bet mums nav jāvaino sevi. Mēs sev jautājam: “Ko es no tā varu iemācīties? Ko nākamreiz darīšu citādi?” Un, ja šo sapratni iegūstam, pieredze kļūst par vērtību. Par to vērts ir pateikties – sev, dzīvei un augstākam plānam.
Dažkārt cilvēks jūt aicinājumu – ļauties savai iekšējai sajūtai, savam patiesajam "es". Taču reizē ir kaut kas, kas attur. Kaut kas, kas tur zemē.
Tie bieži ir seni ievainojumi, bērnības traumas, apslēptas sāpes un neizpaustas emocijas, kas dzīvo zemapziņā. Tie ir kā ēnas, kuras mēs ikdienā nepamanām, bet kuras tomēr vada mūsu izvēles, reakcijas un attiecības.
Bioenerģētiskā dziedināšana palīdz izgaismot šo tumsu – palīdz pacelt augšā apslēpto un palaist vaļā. Tas ir process, kas ļauj ienest gaismu tajās vietās, kur sen valdījis klusums vai sāpes.
Cilvēks ir kā koks – viņa zari stiepjas uz augšu, savienojas ar Visumu, ar Gaismu. Taču bez spēcīgām saknēm – bez līdzsvarotas zemapziņas – šis koks var viegli gāzties.
Saknes ir mūsu iekšējā pasaule: bailes, aizvainojumi, dusmas, paškritika. Kad šajās zemajās vibrācijās ienesam sapratni, pieņemšanu un gaismu, koks kļūst stabili stāvošs – un cilvēks kļūst brīvs.
Brīvs no manipulācijām. Brīvs no iekšējās cīņas. Brīvs būt patiesi sev.
Jo tikai tad, kad esi mierā ar sevi – ar savu gaismu un tumsu – tu esi pilnībā savā spēkā.
Dziednieks pavada – cilvēks iet pats.
Dziednieks atver telpu – dziedināšanās notiek cilvēka paša procesā